Ģeogrāfiskā karte - Lodza (Łódź)

Lodza (Łódź)
Lodza ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistes centrs. Otra lielākā Polijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. No XIX gs. pirmās puses līdz XX gs. deviņdesmitajiem gadiem liels tekstilrūpniecības centrs. No XIX gs. beigām līdz XX gs.sākumam - sociāldemokrātiskās kustības centrs. Lodzas kinoskola.

Lodza pirmo reizi rakstos minēta 1332. gadā, kā ciemats Łodzia, kas pieder Vroclavas arhibīskapam. 1423.gadā Vladislavs II Jagello (lietuviešu - Jogaila) piešķīra Lodzai pilsētas tiesības.

Līdz 18. gadsimtam Lodza bija maza neievērojama pilsētiņa. No 1793. gada notiek Polijas otrā dalīšana un Lodza nokļuva Prūsijas sastāvā. Tā tika pārdēvēta par Lodsch. 1798.gadā pilsēta tika nacionalizēta un vairs nav Kujāvijas arhibīskapa īpašums. 1806.gadā Lodza tika iekļauta Varšavas hercogistes sastāvā. 1815.gadā Lodza nonāca Krievijas sastāvā. 1820.gadā Staņislavs Stašics sāka kampaņu, lai pārvērstu Lodzu par lielu tekstilrūpniecības centru, un aicināja uz šejieni komersantus un speciālistus no visas Eiropas. 1825. gadā Lodzā tika atvērta pirmā kokvilnas rūpnīca. 1839. gadā Lodza kļuva par pirmo pilsētu Krievijā, rūpnīca tika izmantots tvaika dzinējs. No 1823. līdz 1873. gadam katros desmit gados pilsētas iedzīvotāju skaits dubultojās. No 1870. līdz 1890. gadam pilsētā notika industriālās attīstības "ziedu laiki". 1892. gadā pilsētā sākās Lodzas streiks.

1915. gadā pilsētu okupēja Vācijas karaspēks. 1918.gada novembrī vietējie Lodzas iedzīvotāji atbruņoja vācu karavīrus. Pēc 1918. gada Lodza zaudēja vairāk kā 40% no saviem iedzīvotājiem. Rūpniecības attīstība apstājas, jo tika zaudēti lieli noieta tirgi Vācijā un Krievijā.

1939. gada 8.septembrī Lodzu ieņēma vācu karaspēks. 2. pasaules kara gados Lodzu pārdēvēja par Litzmannstadt. Kara gados pilsēta zaudēja apmēram 420 000 iedzīvotāju, no kuriem apmēram 300 000 bija ebreji. Lielu daļu no rūpnīcu iekārtām izveda uz Vāciju. 1945. gada 18.janvārī Lodzu ieņēma Padomju armija. Līdz 1948. gadam Lodza faktiski bija Polijas galvaspilsēta, jo Varšava bija gandrīz pilnībā izpostīta.

 
Ģeogrāfiskā karte - Lodza (Łódź)
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza.

Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
PLN Zlots (Polish złoty) zÅ‚ 2
ISO Valoda
PL Poļu valoda (Polish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Lietuvas Padomju Republika 
  •  Slovākija 
  •  Ukraina 
  •  Vācija 
  •  Čehija 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...